Igaunijas prezidents Ilvess izteicās, ka neatvēlot aizsardzībai finansējumu vismaz NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvija un citas valstis ir ievainojamākas. Šobrīd Latvijas aizsardzības budžets veido 1.4 % no IKP. Ir paredzēts, ka 2018.gadā tiks sasniegti 2%. Pasaulē ir valstis, kuras netērē aizsardzībai neko, jo viņiem nav armijas, savukārt ir valstis, kas atvēl aizsardzībai pat 10 % no iekšzemes kopprodukta.
Valstis, kas tērē aizsardzībai vismazāk
Pirmās šajā sarakstā ir valstis, kurām nav bruņoto spēku.
Andorā iedzīvotājus aizsargā policija. Kosta-Rikā pēc pilsoņu kara 1948.gadā prezidents Hose Ferrers likvidēja armiju, atstājot tikai policiju. Kosta-Rika ir arī ASV starptautiskā līguma dalībniece, kas paredz, ka tiks sniegta savstarpēja palīdzība. Šis līgums tika noslēgts 1947.gadā, tāpēc, ja Andorai notiks uzbrukums, to aizsargās 21 sabiedrotais, tostarp, Kuba un ASV.
Līdzīga situācijā ir arī Grenādā un Lihtenšteinā: Grenādā ir tikai gvardes policija, kā arī līgums ar Barbadosu, kas paredz, ka tiks sniegta palīdzība uzbrukuma gadījumā. Savukārt Lihtenšteinu aizsargā visa Eiropas Savienība.
Suverēna teritorija zem nosaukuma Maršalu salas saņem palīdzību no ASV un nacionālās policijas. Savukārt mazās valstiņas Nauru drošību pēc neoficiāla līguma nodrošina Austrālija. Pēdējo reizi Nauru uzbruka vācieši 1940.gadā, un tad tai palīgā nāca Austrālija.
Zālamana salās Nav viennozīmīgi noteikts, kas veiks valsts militāro aizsardzību militāras agresijas gadījumā. Cer, ka tā būs Austrālija. Bez bruņotajiem spēkiem iztiek arī Vatikāns. Itālija ir atbildīga par Vatikāna valsts militāro aizsardzību. Vatikānā ir Šveices gvarde un žandarmērijas korpuss, taču tiem ir iekšējās kārtības uzturēšanas funkcija
TOP 10 valstis, kas tērē aizsardzībai
Pēdējā šajā sarakstā atrodas Brazīlija, kuras izdevumi tiek lēsti 36.2 miljardu apmērā, kas ir 1.4 % no iekšzemes kopprodukta. Pēdējā laikā, pieaugot eksportam, valdība samazina aizsardzības budžetu, novirzot naudu citām prioritātēm.
Devītajā vietā atrodas Indija. Indija aizsardzībai atvēl 49.1 % miljardu dolāru aizsardzībai, kas ir 2.5 % no IKP. Savukārt astoto vietu ieņem Vācija, mazliet apsteidzot Indiju – 49.3 miljardu dolāru, kas ir 1.4% no IKP. Tai seko Lielbritānija, kas tērē 56.4 miljardus. Lielbritānija tāpat arī saņem 438 miljonus par bruņotās tehnikas piegādi ārvalstīm.
Sesto un piekto vietu ieņem Japāna un Francija, kuras tērē 59.4 un 62.3 miljardus dolāru. 1 % no IKP ir Tokijā, savukārt 2.5 % no IKP Parīzē. Ceturto pozīciju ieņem Saūda Arābija, kura atvēl 9.3 % no IKP aizsardzībai, kas ir 62.8 miljardi dolāru. Kopš 2013.gada aizsardzības budžets palielinājies par 14.3 %.
Savukārt TOP 3 valstis, kas tērē aizsardzībai – Krievija, Ķīna un ASV. Maskava skaitās, kā viena no lielākajām ieroču piegādātājām pasaulē, saņemot par to katru gadu 8 miljardus dolāru. Savukārt aizsardzībai tiek atvēlēts 84.9 miljardi dolāru, kas ir 4.1 % no IKP. Savukārt Ķīna atvēl 171.4 miljardus dolāru, kas ir 2% no IKP. Savukārt Vašingtons neplāno ekonomēt uz aizsardzības rēķina, tāpēc joprojām paliek līderos, tērējot 618.7 miljardus dolāru, kas ir 3.8 % no IKP.
Kā jau Cred24 rakstījis, šīs valstis daudz naudas atvēl ne tikai aizsardzībai, bet arī, algu izmaksām un citām budžetā paredzētajām pozīcijām. Katrai valstij ir ļoti svarīgi izvirzīt savas prioritātes, vienlaicīgi arī neaizmirstot par citām nozarēm. Kā zināms, mūsdienās cilvēkiem ļoti daudz naudas aiziet pārtikai, komunālajiem maksājumiem un īrei, sabiedriskajam transportam, tāpat ir daudziem cilvēkiem jāatmaksā atrie krediti no 20, kā arī citi nozīmīgi maksājumi, tāpēc valdībai būtu jārūpējas, lai cilvēkiem pietiktu nauda, lai varētu samaksāt visus maksājumus.
Cik Latvija tērē aizsardzībai?
Loading ...
