Dzeramnaudas tradīcija rodama jau 17.gadsimtā. Tas iesākās ar to, ka dzērāji Anglijas tavernās paslidināja naudu bārmenim, lai varētu pirmie tikt pie sava kārotā dzēriena. Vēlāk šo praksi pārmantoja ari Eiropa. 19.gadsimtā vienkāršie amerikāņi pat sāka protestēt pret dzeramnaudu, jo uzskatīja, ka tā nav saskaņā ar demokrātijas principiem. Šāda apkalpošana ļoti skaidri iezīmējot apkalpojošās šķiras atkarību no bagātajiem. Tas nonāca līdz tam, ka 20.gadsimtā pat mēģināja ieviest likumus, kas aizliedza dot dzeramnaudu. Lielo krīžu laikā dzeramnaudas izpalika nabadzības dēļ, tomēr jau vēlāk atgriezās, kad jaunbagātnieki vēlējās parādīt savu statusu. Dzeramnaudas kultūra ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.
Austrijā
Dzeramnauda ir iekļauta rēķinā, tomēr par labu toni tiek uzskatīts, ja rēķinu noapaļo, piemēram, ja rēķins ir 37 eiro, nepieciešams labāk samaksāt 40 eiro. Tāda pati situācija ir arī bārā. Ja rēķins, piemēram, ir 5 eiro un 50 centi, tad labāk samaksāt 6 eiro. Par taksi vislabāk piemaksāt 10% no rēķina, savukārt viesnīcā 1 eiro par katru pavadīto nakti.
Francija
Ja uz rēķina uzrakstīts service compris, tas nozīmē, ka dzeramnauda nav obligāta, tomēr paši francūži atstāj 10 % pa virsu. Savukārt bāros nav pieņemts dot dzeramnaudu. Savukārt par taksi labāk dot 10-15 % no braukšanas maksas. Viesnīcās ir pieņemts maksāt 2 eiro par katru summu, 1-2 eiro istabenei, 10-15 eiro administratoram par galdiņa rezervāciju restorānā.
Itālija
Arī Itālijā dzeramnauda parasti ir iekļauta rēķinā, bet ja nē, tad par labu dzeramnaudu tiek uzskatīti 10 % no pasūtījuma. Bārā ir pieņemts atdot sīkās monētas. Arī taksometru šoferi gaida dzeramnaudu. Tās apmēru nepieciešams apspriest jau laicīgi. Arī viesnīcā pieņemts atlicināt kādu eiro istabenei un administratoram.
Spānija
Restorānos parasti atstāj 5 līdz 10% no rēķina. Savukārt bārā par normu tiek uzskatīti 20 centi par dzērienu. Spānijā, norēķinoties par taksometru, ir pieņemts noapaļot summu. Savukārt viesnīcā pieņemts piemaksāt 1 eiro par katru somu, 1 eiro diennaktī istabenei un 1 eiro par ēdiena un dzērienu piegādi uz numuriņu. Jau rakstījām par to, kādas ir vidējās algas citās valstīs, tāpēc neizbrīna arī tas, ka valstīs, kurās ir augstāks vidējās algas apmērs, ir arī augstākas dzeramnaudas prasības.
Grieķija
Restorānā pieņemts atstāt 10 % no maza rēķina summas, un 5 % no lielāka pasūtījuma summas. Bārā pieņemts atstāt sīknaudu, savukārt taksometros dzeramnauda nav pieņemta, tāpēc vienkārši summa tiek noapaļota. Savukārt viesnīcā par katru somu tiek pa virsu maksāts 1 eiro, 1 eiro diennaktī istabenei, savukārt administratoram dzeramnaudu nedod. Daudzas ģimenes izvēlas ēst mājās nevis doties uz restorānu.
Apvienotie Arābu Emirāti
Restorānā parasti atstāj 10 līdz 20 %. 7 zvaigžņu viesnīcās ir pieņemts jau iepriekš pateikties viesmīlei, kas tevi apkalpo (pateicība parasti ir 50 līdz 100 dolāri). Šādā restorānā viena ēdiena maksa ir apmēram 200 dolāri. Taksometros rēķins tiek noapaļots. Savukārt viesnīcā pieņemts maksāt 30 līdz 35 dolārus administratoram. Arābu Emirātos ir pieņemts atstāt arī 5 līdz 20 drahmas SPA apmeklējuma reizē.
Katara
Restorāns: 10-20 %, ja apkalpošana ir iekļauta cenā, 10-15 %, ja tā nav iekļauta. Viesnīcu restorānos dzeramnauda nav pieņemta, tomēr tiek uzskatīta par labo toni. Taksometrā parasti piemaksā apmēram 5 līdz 10 Kataras rialus par braucienu, viesnīcā 10 līdz 20 rialus administratoram un 10 rialus diennaktī istabenei. Arī SPA apmeklējuma reizē tiek atstāti 10 līdz 20 riali.
Jordānija
Apkalpošana ir iekļauta rēķinā, bet par labu toni tiek uzskatīts piemaksāt 5-10 % pie rēķina viesmīlei. Taksometros pieņemts piemaksāt 10 līdz 15 % no brauciena summas. Viesnīcā pieņemts maksāt par katru somu vienu dināru, vienu dināru diennaktī istabenei.
Latvijā
Cred24 pieejamā informācija liecina, ka Latvijas restorānos pieņemts atstāt 10 % no rēķina summas. Savukārt, ja rēķinā jau ir iekļauti šie 10 %, tad papildus dzeramnaudu nav nepieciešams atstāt. Par braucienu ar taksometru, došanos uz saloniem un citām apkalpojošām iestādēm, nav pieņemts atstāt dzeramnaudu, tomēr cilvēks var pats izvēlēties, vai dot dzeramnaudu vai nē. Jau minējām, ka latviešiem diezgan daudz nauda jāatvēl pārtikas iegādei, jāatmaksā atrie krediti un jāmaksā dažādi komunālie maksājumi, tāpēc ne visi var atļauties atstāt milzīgas dzeramnaudas.
Attēli iegūti no: http://www.cntraveler.com/stories/2008-11-11/etiquette-101-tipping-guide
Loading ...
