Kā liecina SKDS veiktā aptauja, Latvijas iedzīvotāji vidēji pusdienošanai ārpus mājas tērē piecus eiro. Salīdzinot ar pagājušo gadu, vidēji tēriņi ēdināšanai samazinājušies par četriem centiem. Savukārt kopš 2006.gada vidējie tēriņi, kas veltīti pusdienām, pieauguši par 1.69 eiro. 2008.gadā šī summa pat sasniedza 4.65 eiro atzīmi, tomēr sakarā ar ekonomisko krīzi, tēriņi samazinājās un cilvēki pusdienām tērēja zem četriem eiro. Kā liecina dati, pagājušogad cilvēki vidēji pusdienām tērēja 5, 06 eiro.
Tāpat iedzīvotāju aptaujā tika noskaidrots, ka sabiedriskās ēdināšanas iestādēs pusdieno tikai 10 % Latvijas iedzīvotāju. 10 % iedzīvotāju to dara gandrīz katru darbdienu, dodoties pusdienot uz kafejnīcām vai ēdnīcām, savukārt 11% cilvēku to dara vienu līdz divas reizes nedēļā. Kā liecina dati, 54 % iedzīvotāju sabiedriskās ēdināšanas iestādes pakalpojumus izmanto ļoti reti vai arī nekad. Tas saistīts ar to, ka cilvēkiem ir pārāk mazi ienākumi, kā arī jāatmaksā atrie krediti bez ķīlas, tāpat arī dažādi citi maksājumi par mājokli, komunālajiem maksājumiem, tāpēc cilvēki bieži vien izvēlas ēst līdzi paņemtās pusdienas vai arī ēst mājās, jo tā sanāk lētāk. Interesanti arī tas, ka ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju pusdienot kafejnīcās vai ēdnīcās izvēlas tikai dažas reizes mēnesī. Visvairāk cilvēku kafejnīcās ēduši 2007.gadā, tad sabiedriskās ēdināšanas iestāžu pakalpojumus izmantojuši 16 % iedzīvotāju. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cilvēku īpatsvars, kuri izvēlas ieturēt maltīti kafejnīcā, sarucis par 4 %. Savukārt, kā liecina TNS veiktie pētījumi, vidēji izdevumi par pārtiku vienam cilvēkam ģimenē pārsniedz 80 eiro mēnesī.
Tāpat jāpiemin, ka ļoti daudzi cilvēki Latvijā saņem minimālo algu, tāpēc nevar atļauties doties uz kafejnīcām, lai ieturētu pusdienas tur, tāpēc izdevīgāk sanāk paēst līdzpaņemto ēdienu.
Interesanti fakti par pusdienām
Pašas iespaidīgākās pusdienas notika 1991.gadā Indijā. Atuls Dallatlaps Šahs par godu sev rīkoja banketu, uz kuru tika uzaicināti vairāk nekā 150 tūkstoši cilvēku. Galdu garums bija vairāki metri un tie tika izvietoti vairākos hektāros. Savukārt ēdienu atveda vairāki desmiti kravas mašīnu.
Visvairāk savā dzīvē ir pusdienojis restorānu vērtētājs Freids Meidžels no Čikāgas. 50 darba gados viņš ir apbraukājis visus pasaules restorānus un pusdienojis vairāk nekā 46 tūkstošus reizes.
Mūsdienās pusdienas sastāv no apmēram 3-4 ēdieniem. Salīdzinājumam – senajos laikos valdniekiem tika pasniegtas pusdienas, kas sastāvēja no 200 ēdieniem.
Tibetas kalnos tika veiktas “augstākās” pusdienas. Seši angļi un viens austrālis pusdienoja 7 tūkstošu metru augstumā. Viņi sēdēja pie smalki saklāta galda, kuru rotāja ziedi un trauki bija no sudraba, savukārt viņi paši bija apģērbušies baltos uzvalkos un ar cilindra cepurēm un galvas.
Pats lielākais deserts tika izcepts Astrahanā 2010.gada oktobrī. Tas tika pagatavots par godu pilsētas jubilejai. Tā svars bija 5 tonnas, savukārt garums 252 metri. Lai pagatavotu šādu grandiozu desertu, konditoriem nācās izcept vairāk nekā 2000 mīklas pamatnes.
Visilgāk pusdieno sumo cīkstoņi. Katra ēdienreize viņiem ilgst ne mazāk kā 2 stundas. Par ēdienu viņi mēnesī vidēji tērē apmēram 10000 dolārus.
Senajiem ļaudīm nebija pieņemts ēst sēdus. Piemēram, Senajā Romā, cilvēki ēda guļus, savukārt sēdus viņi ēda tika sēru laikā.
Pašas dārgākās pusdienas mūsdienās tika pasniegtas Londonas restorānā “Le Garoch”. Trīs apmeklētājiem šādas pusdienas izmaksāja vairāk nekā 21 tūkstoti dolāru. Jāpiemin tas, ka par ēdienu bija jāmaksā tikai 1.5 tūkstoši dolāru. Savukārt pārējā nauda tika samaksāta par ekskluzīvu vīnu. Piemēram, viņi pasūtīja vīnu “Romani Konti” par 8 tūkstošiem dolāru, tomēr viņiem nepatika šī vīna garša, tāpēc viņi to atstāja viesmīlim, dzeramnaudas vietā. Cred24 jau minēja, ka dažādās valstīs ir atšķirīga dzeramnaudas kultūra, tomēr, ko tādu noteikti negaidīja neviens viesmīlis.
Attēliem ilustratīva nozīme.
Loading ...
