Mūsdienās, lai atrisinātu īslaicīgas, finansiālas grūtības, cilvēki izmanto ātrā kredīta iegūšanas iespējas. Pirms tam, protams, izvērtējot savas atmaksāšanas iespējas. Tomēr, ne vienmēr cilvēki aizdomājas par sekām, kuras var piemeklēt, ja neparedzētu apstākļu dēļ kredītu neizdosies atmaksāt. Mērfija likums nosaka, ka tas, ko tu gaidi vismazāk, visticamāk, arī notiks, tādēļ savlaicīga rīcība var tikt uzskatīta par sava veida apdrošināšanas polisi.
Kas notiek ja kredīts tiek savlaicīgi atmaksāts? Kas notiek ātriem kredītiem, ja tie netiek savlaicīgi atmaksāti? Ko nozīmē kredīta cedēšana? Kāpēc, pēc kāda laika, kredītu pieprasa atmaksāt kāda cita firma, nevis tā, no kuras tika saņemts sākotnējais aizdevums? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, atbildes būs iespējams atrast šajā rakstā.
Kas notiek, ja kredīts, tiek savlaicīgi atdots?
Kredīts, kurš tiek savlaicīgi atgriezts, sniedz iespēju, klientam aizņemties atkārtoti, kā arī izbeidz konkrētā līguma kredītsaistības. Firma to no savas datu bāzes neizdzēš, kā arī nekādā veidā nebloķē, ja vien klients pats to nav pieprasījis. Kreditēšanas firma turpina informēt klientu par jaunumiem un iespējām. Kredīta ņēmējam, šāds darījums ir samērā izdevīgs, jo netiek pārsniegta tā summa, kura tika norādīta sākuma līgumā, bet kā jaunākie kredītu devēju piedāvājumi, jaunajiem klientiem, liecina – ir iespējams atdot tieši tik, cik aizņēmies.
Kas notiek, ja kredīta atmaksa tiek kavēta?
Ja maksājumi par kredītu netiek veikti, tad par katru kavēto dienu tiek aprēķināti nokavējuma, jeb soda procenti, kuri tiek aprēķināti no pamatsummas un komisijas maksas. Firmu, soda procentu, likmes ir dažādas, kā, piemēram: smscredit.lv tie ir 0.75%, bet credit24.lv – 0.9% dienā. Līdz ar to, kredīta atmaksājamā summa ar katru dienu pieaug.
Kas ir tik ļoti vilinošais, apburtais loks?
Jebkurš paņemtais kredīts ir arī jāatdod. Tomēr, ne vienmēr ikmēneša ienākumi ir vienādi, kā arī tērēt, tikko saņemto algu ar domu, ka vēl taču jāatdod kredīts, bieži vien aizmirstas. Ja arī kredītu izdodas atdot, dažkārt mēneša beigās klientam atkal pietrūkst līdzekļu līdz algai un nākas aizņemties atkal, kas visbiežāk ir lielāka summa nekā pirmatnējā. Brīdī, kad klients saprot, ka tekošajā mēnesī nespēs atmaksāt, iepriekšējā mēnesī paņemto kredītu, kreditētājs kā primāro glābiņu piedāvā kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu. Apburtais loks sākas brīdī, kad klients vairakkārt atliek pilnu kredīta atmaksu un ļauj kreditoram brīvi pelnīt uz pagarinājuma summu.
Tādējādi, piemēram, 350 latu lielam īstermiņa aizdevumam uz mēnesi firmā ferratum.lv pēc 30 dienām jāatdod par trešdaļu vairāk, taču gada likme pārsniedz pat 1800 procentu! Ja klients kavētu maksājumu par mēnesi, līgumsods sasniegtu 134 latus un kopā būtu jāatmaksā jau par 65% vairāk nekā aizdevuma pamatsumma.
Kas notiek, ja kredītu neizdodas atmaksāt ilgākā laika posmā?
Kredīts katru dienu tiek aplikts ar soda procentiem un tas palielinās. Ja kavējums ir ilgāks par 30 dienām, lieta tiek virzīta uz iekšējo norēķinu nodaļu un tālākie jautājumi būs jāprecizē, sazinoties tieši ar norēķinu nodaļas speciālistiem. Ja netiek panākta nekāda veida vienošanās ar firmas speciālistiem un maksājumi par kredītu netiek veikti, tad lieta tiek nodota uz ārējo parādu piedziņas kompāniju vai tiesu.
Populārākā parādu piedziņa – kredītu cedēšana.
Cesija pēc būtības ir pirkuma darījums ar pēcapmaksu, ar kuru kreditors pārdod cesionāram (parādu piedziņas firmai) par zināmu cenu (kas visbiežāk ir soda procentu vai līgumsoda apmērā), savas prasījuma tiesības pret kādu no parādniekiem. Daudzās juridiskajās literatūrās tiek aprakstīts, ka ar cesiju prasījuma tiesība tiek „nodota” nevis „pārdota”. Un tas ikdienā izraisa nepareizu izpratni – cilvēki iedomājas, ka nodot var dažādi: pārrakstīt, uzdāvināt, samainīt u.c. Tas ir nepareizs priekšstats, CESIJU VAR TIKAI NOPIRKT un visbiežāk šie darījumi tiek slēgti ar pēcapmaksu, kas nes peļņu abām pusēm pēc kredīta piedzīšanas.
Kāpēc parādu piedzinējs ir tik ļoti ieinteresēts atgūt katru kredītu?
Atbilde ir pavisam vienkārša, jo tā ir iespēja nopelnīt gan kreditoram, gan parādu piedzinējam.Piemēram, lai varētu saņemt kaut daļu no kredīta, kreditors, pilnvaro parādu piedzinēju kompāniju kā turpmāko komunikācijas veicēju ar klientu. Pilnvara vai līgums, noteikti ietver punktu, kurā tiek aprakstīta atlīdzība, ko parādu piedzinējs saņems pēc tam, kad tiks atgūta kaut daļa no neatmaksātā kredīta, kā arī iekavētie procenti.
Kā vienu no piemēriem var minēt “Paus Konsults” kompāniju, kura ir tik ļoti populāra portālā sudzibas.lv par savu parādu piedzīšanas “tehniku”. Neskaitāmās sūdzības liecina par to, cik “ētiski” un “mierīgi” tiek piedzīti parādi, kā arī tvarstīti parādnieki. Kā liecina kāda kredīta ņēmēja pieredze ar konkrēto firmu, pat tad, kad tiek pieprasīts cesijas līgums, kurš pierādītu, kā ir notikusi konkrētā kredīta pārdošana, ir tikusi izdrukāta A4 lapa, kur ar korektoru aizkrāsota ikviena vieta, kur varētu būt minēta jebkāda finansiālā informācija par to, par cik lieliem procentiem no piedzenamās summas saņems parādu piedzinējs. Piedzinēja primārais brīdinājums parādniekam, visbiežāk brīdina par parāda pieaugumu un personas datu iekļaušanu parādnieku reģistrā.
Kas ir parādnieku reģistrs, jeb melnais saraksts?
Parādnieku reģistrus kopumā ir iespējams iedalīt divās daļās – (1)Kredītu reģistrs, (2) privātuzņēmumu izveidotās parādnieku datubāzes. Pirmā darbību nosaka Ministru kabinetā apstiprināti Kredītu reģistra noteikumi un tajā tiek ievadīta visa informācija, kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, savukārt otro darbība ir daudz mazāk reglamentēta un tajā tiek iekļauta, piemēram, arī informācija par komunālo pakalpojumu un mobilo telefonu rēķinu kavējumiem. Lai iegūtu šo informāciju katram uzņēmums slēdz savstarpējo sadarbības līgumu.
Informācija Kredītreģistrā tiek fiksēta līdz ar kredīta saņemšanu un glabājas tajā neierobežotu laiku. Kredītvēsturi var sabojāt gan privātpersonas (arī galvotāji), gan uzņēmumi. Ir dažādi veidi, kā tas notiek, bet kopīgais visiem ir viens – savlaicīgi neizpildītas līguma saistības, piemēram, nenomaksāti rēķini, līzings, kredīts, ātrais kredīts internetā, kavēti maksājumi. Finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums definēt Jūs kā parādnieku Kredītu reģistrā, ja (1) kavējat maksājumu ilgāk par 60 dienām, (2) kavējuma procenti un soda nauda sasniedz 100 latus.
Atkarībā no kredītvēstures, kredīts var tikt izsniegts vai atteikts, tādēļ parādnieku reģistrs jeb parādnieku melnais saraksts daudziem ir kļuvis par visnotaļ lielu iebiedēšanas līdzekli, jo tas ierobežo klienta iespējas saņemt kredītu bankā vai iegādāties kādu preci līzingā. Par pagātnes grēkiem nākas maksāt ar tiesību un iespēju sašaurinājumu, taču vienīgā iespēja kā aizsargāt savas tiesības ir pildīt visas saistības savlaicīgi.
Kāda ir statistika par pārdotajiem un atgūtajiem kredītiem?
Parādu piedziņas firmu un kreditora sadarbība ir, uz parādnieka rēķina vērsts, bizness, kurā savstarpēji apgrozītās summas netiek publiski izpaustas, tomēr, kā liecina firmu finanšu apgrozījums un pastāvēt spēja, bizness ir ienesīgs. Kā norāda portāls nozare.lv kredītu līgumi, kas noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus (internetu, mobilo tālruņu īsziņas (SMS kredīti)), 2012.gadā ir izsniegti par kopējo summu vairāk nekā 114,58 miljoniem latu. Tēlaini runājot – ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot no jaundzimušā un beidzot ar sirmgalvi, pērn aizņēmies 55 latus.
Lielākais spēlētājs ar 65 – 70% tirgus daļu ir AS 4finance, kas pazīstams pēc zīmoliem «smscredit» un «vivus», pirmajos trīs savas darbības gados, strādāja ar zaudējumiem. Taču pēdējie divi gadi noslēgti ar uzviju. Pērn «4finance» peļņa sasniedza 12 221 000 LVL.
Kā norāda firma “Gelvora”, parādu piedziņas prakse rāda, ka līdz 85% parādu iespējams atgūt pirmstiesas ceļā, savukārt pati firma nopelna no 2% – 30% no piedzītās summas. Panākumus parāda atgūšanā nosaka kredīta apjoms, kā arī parāda pastāvēšanas laiks.
Firma “Lindorff” sadarbojas tikai ar juridiskajām personām, kurām ir problēmas ar parādu atgūšanu. Firma saņemot vajadzīgos dokumentus izvērtē, cik liela ir iespēja atgūt kredītu. Tādejādi, jo reālāka iespēja atgūt kredītu, jo ieinteresētāks ir kredītu piedzinējs.
Piemēram, ja, vadoties pēc sākotnējā līguma, klients ir parādā pamatsummu 200Ls, bet soda procenti sastāda vēl 150 Ls, tad parādu piedzinējs atgriež kreditoram pamatsummu, bet pārējos procentus ir tiesīgs atstāt sev. Bieži vien parādu piedzinēja peļņu veido arī sākotnējā līgumā ietvertais līgumsods. Veidojas tāda kā win – win situācija, kur uzvarētāji ir visi, izņemot parādnieku, kurš par to visu maksā.
Kādas summas īsti apgroza parādu piedzinēji?
Kā liecina “Lindorff” pagājušā gada pārskats, tad 2012.gadu tie iesāka ar neto apgrozījumu, kurš sastādīja 572,9 tūkst. latu, bet gada beigās neto apgrozījums sasniedza jau 18,8 milj. latu, bet tīrie ieņēmumi gada sākumā bija 27,6 tūkst. latu, kuri gada beigās pieauga līdz 175,2 tūkst. latu lielai peļņai.
2011. gadā Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas biedriem nodoti 456.4 tūkstoši parādu piedziņas lietu (+2%) par kopējo summu 211.8 miljoni latu (+18%), ieskaitot cesijas.
Ja aprēķinos pielieto ”Gelvora” sniegtos datus, parādu piedzinējam izdodas piedzīt 85% no parāda. Tad parādu piedzinēju asociācija 2011.gadā ir saņēmuši 180 milj. latus no kuriem tīrā peļņa konkrētajā gadījumā būtu no 3,6 milj. – 54 milj. latu no piedzītajiem parādiem.
Kā liecina “Paus Konsults” pagājušā gada pārskats, tad šīs firmas tīrā peļņa tiek norādīta 354,4 tūkst. – 387,6 tūkst. latu apmērā.
Kāda tad īsti ir realitāte?
Visizdevīgāk, protams, ir atdot kredītu savlaicīgi, lai netiktu aprēķināti soda procenti un netiktu bojāta kredītvēsture, kā arī ilgākā laika posmā nerastos nesaskaņas ar kreditoru un parādu piedzinēju.
Tomēr, neskatoties uz valsts ekonomisko situācija un cilvēku maksātspēju, ātrās kreditēšanas firmas un parādu piedzinēji, aktīvi turpina savstarpējo sadarbību, kā arī turpina pelnīt uz klientu parādiem. Bet parādnieki, nonākot kreditoru un parādu piedzinēju slazdā, krīt izmisumā neizprotot ne savas tiesības, ne arī to, kam un kas īsti ir jāmaksā. Klientus pārsteidz nesamērīgi aprēķinātie procenti un atmaksājamā summa. Jaunākie SKDS aptaujas rezultāti liecina, ka 70,7% cilvēku atbalsta «ātro kredītu» procentu likmju apmēru ierobežošanu, lai patērētājam šie darījumi kļūtu izdevīgāki. Bet neveiksmīgas komunikācijas rezultātā, klienti sniedz dažāda veida sūdzības PTAC.
2012.gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tika saņemtas 276 rakstveida sūdzības par patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem, no tām 100 par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju rīcību. Ekonomikas ministrija gan paskaidro, ka šie statistikas dati ir nepilnīgi, jo e-pasta un telefona vai klātienes konsultāciju formā atbilžu uz patērētāju sūdzībām par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju rīcību ir bijis krietni vairāk.
Salīdzinot 2013. gada pirmā ceturkšņa statistiku pagājušā gada pirmajā ceturksni, par 38% ir samazinājies par kredītiestādēm saņemto sūdzību skaits, savukārt par 28% palielinājies par personām, kuras neatbilst kredītiestāžu statusam, t.sk., nebanku kreditētājiem, saņemto sūdzību skaits, kā arī par 71% palielinājies par parādu piedzinējiem saņemto sūdzību skaits.
Acīmredzot, cilvēki, neapzinoties savas tiesības un likumdošanu, jūtas apdraudēti. Tomēr, kā liecina jaunākā informācija, ātro kredītu kompānijas aizvien straujāk pietuvojas robežai, aiz kuras viņu «treknie gadi» draud izplēnēt. Kā iemesli tiek minēti ekonomikas augšupeja, banku atgriešanās kreditēšanas sektorā, kas radīs konkurenci, kā arī tāpēc, ka tiek izsmelts to cilvēku skaits, kuri ir gatavi paļauties uz ātri izsniegtajiem kredītiem.
Loading ...
