Kā liecina dati, Igaunijas un Lietuvas darbaspēka nodokļu politika joprojām ir daudz pretimnākošāka pret strādājošiem. Salīdzinot ar abām kaimiņu valstīm, Latvijā strādājošiem nodokļus aiziet daudz lielāka daļa no ikmēneša ienākumiem. Ikvienu noteikti interesē, kāda ir nodokļu politika citās valstīs, tāpēc piedāvājam aplūkot, kurās valstīs tiek maksāti lielāki un kurās viszemākie nodokļi pasaulē.
Augstākie nodokļi pasaulē
Kā redzams, visaugstākie nodokļi pasaulē ir Nīderlandē. Šajā valstī nodokļos aiziet 58 % no ienākumiem. Tāpat augsti nodokļi ir arī Šveicē, Dānijā, Spānijā, kā arī Vācijā un Francijā. Šajās valstīs nodokļu likme ir 45 % un vairāk. Lai labāk izprastu nodokļus, ir jābūt informētam arī par algu apmēriem pasaulē, kā jau minējām iepriekšējā rakstā, un arī par pārtikas tēriņu apmēriem. Piemēram, Vācijā ģimene nedēļā iztērē 253 eiro pārtikas iegādei.
Zemākie nodokļi pasaulē
Valsts, kurā ir viszemākie nodokļi, ir Gvatemala. Šajā valstī nodokļu likme ir tikai 7 %. Salīdzinoši zemas procentu likmes ( 10 %) ir Kazahstānā, Maķedonijā, Bosnijā&Horcogovinā. Tāpat 16 % likmi sasniedz tādas valstis kā Lietuva, Serbija, Rumānija. Iespējams, ka šajās valstīs ir zemi nodokļi, bet ir augstākas cenas par citiem pakalpojumiem, piemēram, sabiedrisko transportu. Tāpat, iespējams, šajās valstīs ir pieejami arī atrie krediti no 20 un procentu likmes ir diezgan augstas.
Bendžamins Franklins reiz izteicies, ka dzīvē iespējams izvairīties no visa, izņemot nāvi un nodokļus. Šķiet, ka šim apgalvojumam varētu piekrist ļoti daudzi nodokļu maksātāji. Jāatzīst, ka daudzas valstis ievieš pavisam interesantus nodokļus, kas ir jāmaksā to valstu iedzīvotājiem, kā arī tūristiem. Zemāk vari aplūkot TOP5 jocīgāko nodokļu sistēmas.
Ģipša nodoklis
Austrija ir viena no populārākajām slēpošanas kūrortvalstīm Eiropā. Katru sezonu un šejieni brauc slēpotāji un snovbordisti no visas pasaules, un tieši viņus izlēma aplikt ar pavisam interesantu nodokli. Ik gadu Austrijā traumas gūst apmēram 150 tūkstoši cilvēku. Aplēsusis ikgadējos izdevumus, Austrijas valdība izlēma ieviest ģipša nodokli, kas tagad ir iekļauts ceļazīmes kopējā vērtē.
Saules nodoklis
Kā zināms, tūristiem ļoti patīk saulainie kūrorti. Viens no tādiem atrodams Baleāru salās. 2002.gadā valdība nolēma aplikt iebraucošos tūristus ar “saules nodokli”. Tiem tūristiem, kuri ierodas Ibizas, Maljorkas un citu salu kūrortos, katru dienu jāmaksā 1 eiro par uzturēšanos. Līdzekļus, kas tiek iekasēti no šī nodokļa, valdība novirza infrastruktūras uzlabošanai. Jāatzīmē, ka 2015.gadā Balaēru salas apmeklēja vairāk nekā 12 miljonu ārzemju tūristi, kas nozīmē, ka nodokļi no saules ir gana iespaidīgi.
Ēnas nodoklis
Eksistē ne tikai saules nodoklis, bet arī ēnas nodoklis. Šāds nodoklis Venēcijā tika ieviests 1993.gadā. Šis nodoklis jāmaksā iestādēm, kuru saulessargu un nojumju ēna krīt uz pilsētas zemes. Novākt ēnu ir ļoti grūti, tāpēc šāds nodoklis ļauj Venēcijas valdībai iekasēt diezgan labu summu.
Deju nodoklis
Vēderdejotāju nodokļi ir piektais ienesīgākais pants Ēģiptes budžetā. Kā liecina statistika, katru gadu šī nodarbe ienes valsts kasē aptuveni 400 miljonus dolāru. Deju nodokļu vēsture šajā valstī aizsākās jau pirms vairākiem gadsimtiem, tomēr 19.gadsimtā šī sistēma beidza pastāvēt, jo publiskas dejas tika aizliegtas. Savukārt tagad šis nodoklis ir atgriezies un vēderdejotājām cītīgi nākas papildināt valsts budžetu.
Govju gāžu nodoklis
Tepat netālu, mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, 2008.gadā uz brīdi tika ieviests nodoklis, kas paredzēja, ka govju turētājiem jāmaksā govju gāžu nodoklis. Kā norādīja valdība, govis rada lielus metāna apjomus, kas veido apmēram 15 līdz 25 % no kopējās gāzu emisijām. Viena govs izdala dienā 350 litrus metāna un 1500 litrus oglekļa dioksīda. Kā liecina Cred24 pieejamā informācija, šis nodoklis gan ātri tika atcelts.
Loading ...
