Ikgadējā ziņojumā par korupcijas uztveri Latvija 2015.gadā ar 55 punktiem no 100 ierindojusies 40.vietā. Korupcijas uztveres indekss tika aprēķināts 167 valstīm. Valstis tiek sarindotas skalā no 0 līdz 100 punktiem. Attiecīgi, ja sabiedrība uzskata, ka korupcija amatpersonu un politiķu vidū nepastāv, valsts tiek ierindota tuvāk 100 punktiem. Savukārt, ja sabiedrība uzskata, ka valstī pastāv augsts korumpētības līmenis, skala ir tuvāk 0. Pagājušogad Latvija atradās 43.vietā, ar 55 punktiem, kas nozīmē, ka situācija nav mainījusies un saskaņā ar iedzīvotāju viedokli, korupcija Latvijā nav ne paaugstinājusies, ne samazinājusies.
Mazāk korumpētās valstis
Saskaņā ar iedzīvotāju viedokli, vismazākā korupcija pastāv tādās valstīs kā Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Jaunzēlandē, Nīderlandē un Norvēģijā.
Arī uz Eiropas Savienības fona, Latvijā pēc sabiedrības viedokļa ir diezgan augsts korumpētības līmenis. Latvija korumpētības ziņā atrodas blakus Čehijai, Maltai un Horvātijai. Tomēr visaugstākais korumpētības līmenis ir Rumānijā, Itālijā un Bulgārijā.
Korumpētākās valstis
Pēc iedzīvotāju viedokļa, lielākā korumpētība pasaulē pastāv Angolā, Dienvidsudānā, Sudānā, Ziemeļkorejā un Somālijā. Piemēram, Afganistānā miljoniem dolāru, ko varēja novirzīt rekonstrukcijai un dzīves uzlabošanai, tika nozagti un ļaunprātīgi izmantoti. Pat tad, ja nepastāv konflikts, šajās valstīs ir ļoti augsta sociālā nevienlīdzība un varas ietekme. Angolā 70 % iedzīvotāju dzīvo ar 2 dolāriem dienā vai pat mazāk. Viens no 6 bērniem mirst, nesasniedzot 5 gadu vecumu, padarot šo valsti par nelabvēlīgāko bērniem. Vairāk nekā 15 000 bērnu katru gadu mirst. Tomēr ne visi cieš. Piemēram, Āfrikas jaunākā biljonāre ir Isabela do Santos, kurai pieder 3.4 biljoni dolāru, ko viņa ieguva no dimantu un telekomunikāciju biznesa. Viņa ir arī prezidenta meita. Kā jau minējām, arī vidējās algas apmērs šajās valstīs ir zems.
Korumpētība Baltijā
Kā redzams, Igaunijā un Lietuvā korumpētības līmenis ir mazāks nekā Latvijā. Vislabāk veicas Igaunijai, jo tā ierindojusies 23.vietā, savukārt Lietuva atrodas 32.vietā. Salīdzinot Igaunijas un Latvijas rezultātus 2015.gadā, pēc sabiedrības viedokļa, Latvijā ir divreiz lielāks korumpētības līmenis nekā Igaunijā. 2014.gadā Igaunijā korumpētības līmenis bija par vienu punktu lielāks, savukārt straujāko izaugsmi piedzīvojusi Lietuva, kas no 58 punktiem pakāpusies līdz 61, tādā veidā nokļūstot 32.vietā. Cred24 jau minēja, ka Igaunija un Lietuva mūs apsteidz ne tikai korumpētības līmeņa ziņā, bet arī nodokļu politikas ziņā un citās ekonomiski svarīgās pozīcijās.
Piektā daļa iedzīvotāju pieļauj iespēju dot valsts amatpersonai kukuli
Kā liecina Korupcijas un Apkarošanas biroja (KNAB) pētījuma rezultāti, tas ir zemākais rādītājs kopš 2007.gada. 2015.gadā dot kukuli, lai atrisinātu savas problēmas, bija gatavi dot 22 % cilvēku. Tomēr tādu cilvēku, kas ir gatavi rīkoties nelikumīgi, lai gūtu labumu, netrūkst. 57 % iedzīvotāju joprojām uzskata, ka konkurentu apsteigšanai tieši kukuļu došana ir pati efektīvākā metode. Pētījuma rezultāts ļāva arī izveidot tipiska kukuļotāja tēlu. Tas ir Rīgā dzīvojošs vīrietis vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuram ir augsti ienākumi un vidējā izglītība.Kā jau minējām, Kā jau minējām, Latvijā 3 no 10 cilvēkiem ir pakļauti nabadzības riskam, tāpēc korupcijas līmenis var slikti ietekmēt vispārējo valsts stāvokli.
Korumpētība spēj pasliktināt valsts stāvokli, tāpat kā tad, ja tiek neapdomīgi ņemti atrie krediti. Tāpēc ir ļoti svarīgi salīdzināt aizdevējus un saprast, vai tiešām aizdevums ir iespēja, kā tikt ārā no izveidojušās situācijas.
Dati iegūti no: www.transparency.org
Loading ...
