Nesenajos krīzes gados Latvijai nācās aizņemties 4.5 miljardus eiro no Starptautiskā valūtu fonda, lai spētu samaksāt algas un pārējos maksājumus, kuri paredzēti valsts budžetā. Šāds solis palielināja valsts parādu līdz pat 40% no IKP. Šobrīd Latvijai katru gadu no valsts budžeta nepieciešams atdot 2% parāda procentu atmaksai. Šie procenti tiek ņemti no valsts budžeta. Kopējais valsts parāds 2015.gadā Latvijā ir 12 miljardi eiro. Kā rāda dati, Latvijā ir 2,023,825 iedzīvotāju, kas nozīmē, ka katrs iedzīvotājs ir parādā apmēram 6 tūkstošus eiro.
Izmantosim kā piemēru ģimeni un salīdzināsim Latviju ar vienu ģimeni. Pieņemsim, ka šī ģimene mēnesī nopelna 1000 eiro, tad ņemot vērā to, ka valsts budžeta ienākumi ir 25% no IKP, tad šīs ģimenes IKP būtu 60 tūkstoši eiro, savukārt ienākumi tikai 12 tūkstoši eiro. Ņemot vērā, ka Latvijas kopējais parāds šobrīd ir 40% no IKP, tas nozīmē, ka ģimenes parāds ir 24 tūkstoši. Ja ģimene velētos 2 gadus visu savu nopelnīto naudu atdot kreditoriem, viņiem nesanāktu atmaksāt kredītu, jo kredīta pamatsummai nāk klāt arī procenti. Ņemot vērā šo piemēru, uzskatāmāks ir Latvijas parāda atdošanas process. Tas ļauj saprast, ka kredīta atdošanas process nav vienkāršs un nākamie gadi, ja Latvija vēlas šo parādu atdot, būs grūti.
Citu valstu pieredze
Tomēr uz kopējās pasaules fona tas nemaz nav tik traģiski, jo ir daudzas valstis, kurās parādsaistības ir daudz lielākas nekā Latvijai. Kā piemēru var minēt ASV, kuras parādsaistības ir 100 no IKP, savukārt, kā zināms, Grieķijai šobrīd nav labi finansiālie laiki, tāpēc šīs valsts kopējās kredītsaistības pat pārsniedz 150% no IKP. Protams, ir arī veiksmīgie piemēri, un tādi nemaz nav tālu jāmeklē, jo Igaunijas parādsaistības ir 10% no IKP. Mūsdienās arvien vairāk valstis sāk aizņemties naudu, iespējams, dažreiz nemaz nepadomājot par to, ka kādreiz šī nauda būs arī jāatmaksā.
Par valsts budžetu un kopējām parādsaistībām būtu jābūt informētam ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo, ja valsts aizņemas, tas ietekmē arī tās iedzīvotājus. Kad visā pasaulē sākās ekonomiskā krīze, tā ietekmēja arī Latviju. Šajā laikā budžeta ieņēmumi nebija pietiekami lieli, lai nodrošinātu izdevumu finansēšanu. Latvija aizņēmās ievērojamu naudas summu no aizdevējiem un Latvijā tika paaugstināti nodokļi. Kā norāda Valsts kases preses sekretāre Elīna Krastiņa “Iedzīvotājus valsts parāda pieaugums tieši neietekmē līdz brīdim, kad valsts budžeta procentu izdevumi par uzņemtajām valsts parāda saistībām ir tik lieli, ka valdība ir spiesta domāt par valsts budžeta izdevumu samazināšanu citās jomās vai nodokļu palielināšanu, lai varētu turpināt maksāt procentus par uzņemtajām valsts parāda saistībām.”
Savukārt par ātro kredītu aizņemšanās procentu likmēm vari informāciju meklēt mūsu mājaslapā, kur uzzināsi visu aktuālo informāciju par to, kā ietaupīt brīžos, kad nepieciešams aizņemties.
Loading ...
