Mūsdienu latvieša amizantie Ziemassvētku ticējumi

Latvieši ir pazīstami, ne tikai ar to, ka ir dziedoša tauta, bet gan arī kā tauta, kas apveltīta ar labu humora izjūtu un spēju mūsdienīgo apvienot ar seno, padarot to īpašu un dažreiz pat amizantu. Ņemot vērā, ka tepat aiz stūra jau ir Ziemassvētki, aktuālāki sāk palikt Ziemassvētku ticējumi, kas nereti paredz nākotni vai noved pie konkrēta fakta konstatācijas.  Šajā laikā latvieti saista ne tikai ticējumi, kuri nākuši no mūsu senču pūra lādēm, bet arī to mūsdienīga un uzjautrinoša interpretācija, kas noved pie jaunu un mazliet neierastu ticējumu rašanos. Stāsta turpinājumā dažas mūsdienu interpretācijas par mums visiem zināmiem latviešu Ziemassvētku ticējumiem jaunās, mūsdienīgās un neierastās skaņās.

Viens ticējums no mūsu senču pūra lādēm vēsta, ka, ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, būs bagāta vasara. Lai gan nav precizēts, kurā dzīves jomā pieredzēsim bagātību vasaras periodā, latvietis jau ir konstatējis citu sakarību saistībā ar šo ticējumu. Tas attiecināms uz zemledus makšķerniekiem, par kuriem jau radies pat mūsdienu ticējums, ka, ja ūdeņi pirms Ziemassvētkiem trīs reizes pārsalst, zemledus makšķerniekiem būs lielie prieki un pirmie lielie lomi. Latvijā pirmo salu vairāk sasaista ar zemledus makšķerēšanas sezonas sākumu, balstoties uz visiem zināmo faktu, ka pēc katra pirmā sala uz trausli aizsalušajām ūdenskrātuvēm ir vērojami pāris drosminieki, kas devušies pēc pirmā lielā loma. Latvijā šāda veida ziņas ir tik svarīgas, ka tiek iekļautas vakara ziņu izlaiduma sižetu sērijā un dažkārt pat par šo tēmu tiek veidotas dokumentālās filmas, tādēļ droši var apgalvot, ka zemledus makšķerēšana ir mūsu nacionālā īpatnība un tā viennozīmīgi ir pelnījusi ticējumu. 

Mūsu senčiem jau izsenis ir bijis svarīgs viņu finansiālais stāvoklis un nodrošinājums, tādēļ arī šai tēmai ir ticis savs ticējums, kas skan, sekojoši, lai naudas nekad netrūktu, Ziemassvētkos nedrīkst visu naudu izdot. Jāatceras, ka  mūsdienās apdāvināšana ir kļuvusi par neatņemamu svētku sastāvdaļu. Dažreiz, lai apmierinātu tuvinieku vēlmes, nākas piesaistīt papildu finanses ātro kredītu formā, tādēļ nauda mūsdienās jātērē gudri. Tā teikt, jāpievērš uzmanība saviem talantiem un spējām, lai ietaupītu uz dāvanu un izklaižu rēķina pirmsvētku un svētku laikā. Pašgatavotas  dāvanas, vecu, neizmantojamu priekšmetu pārveide par moderniem interjera priekšmetiem- tie ir tikai dažu iespējamo dāvanu piemēri, kuru dēļ ieskatīšanās bankas kontā pēc svētkiem neizraisīs sirds mazspējas lēkmes, bet gan drīzāk izsauks lepnumu par gudru līdzekļu izlietojumu.

Latviešiem vienmēr aktuāla ir laikapstākļu tēma, lai gan dzīvojam ziemeļu platuma grādos, laikapstākļi mūs vienmēr ir pārsteiguši- gan sniegs, kas ziemā ir uzsnidzis, gan vēsās vasaras, kas ir nu galīgi nav, mūsuprāt, tipiski laikapstākļi Ziemeļeiropai. Senlatviešu ticējums gan vēsta, ka, ja ap ziemas svētkiem auksts laiks, tad vasarā sagaidāms karsts laiks. Jāatcerās, ka ar Latvijas laikapstākļiem ir tāpat kā ar bitēm- nekad neko nevar zināt un pēdējo gadu laikapstākļu novērojumi norāda, ka laikapstākļi  krasi mainās ik pa diennaktīm. Ja vienā dienā novērojams -30 grādu sals, tad otrā var būt +10 grādu silts. Tāpat kā iedzīvotāji arī ceļu uzturētāji brīnās par par laikapstākļu kataklizmām, jo tas ir tik negaidīti, ka Latvijā decembrī uzsnieg sniegs, ka vakara ziņu virsrakstos atspoguļojas lielais pārsteigums un “ne”gatavība ziemas sezonai. Tāpēc vieni no galvenajiem cilvēkiem Latvijā ir metereologi, jo viņi spēj valdīt pār cilvēku garstāvokļiem, ziņu virsrakstiem un stāvokli uz valsts un privātajiem ceļiem tikai ar vienu laika ziņu prognozi. Laikapstākļu fenomenam mūsdienu latvietis var veltīt vairākus ticējumus mūsdienu skaņās. 

Kā katros svētkos, latvietim viens no svarīgājkajiem aspektiem ir svētku maltīte un ap to saistītās tradīcijas. Viens no senlatviešu ticējumiem vēsta, ka, lai būtu bagāts nākošais gads, Ziemassvētkos uz galda jābūt 12 ēdieniem un maltīte jāietur 9 reizes. Mūsdienās jāatceras, ka, svētku trakuma ietvaros, ļoti reti ir laiks pagatavot 12 ēdienus un 9 reizes ieturēt maltīti, tāpēc praktiskais latvietis ir izstrādājis stratēģiju, kas izklausās tik efektīva, ka ir pelnījusi ticējuma statusu.

Ziemassvētki ir laiks, kurš jāpavada ar cilvēkiem, kuri patiesi ir svarīgi Jums. Un nekas nav svarīgāks par tuvinieku smaidiem un jauki pavadīto laiku kopā. Arī katrs no Jums var radīt savus jautros ticējumus, lai svētku laiku piepildītu ar tuvinieku gaišiem smiekliem. Nepieciešams tikai plašāk palūkoties apkārt un pasmieties par visu, jo pozitīvisms glābj pasauli.

Priecīgus un smieklu pilnus Ziemassvētkus!