Lai arī par atbildīgu aizņemšanos tiek runāts daudz, arvien ir tādi kredītņēmēji, kuriem rodas problēmas ar parāda atmaksu. Ikvienam, kurš aizņemas, jāapzinās, ka parādsaistību savlaicīgai nenokārtošanai vienmēr ir sekas. Ja kredīts nav atmaksāts, aizdevējs lietu var nodot kādam no parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Dažādie pieredzes stāsti ļauj secināt, ka parādu piedziņas kompānijas ne vienmēr savu mērķu sasniegšanai izmanto likumīgas darbības – tiek izmantota parādnieku situācija un likumu nezināšana. Tomēr jāatceras, ka pienākumi un tiesības ir gan parādniekam, gan parādu atgūšanas kompānijām.
Ir izstrādāti noteikumi, kas un kādā veidā kreditora uzdevumā drīkst atgūt parādus:
- Jābūt speciālai Patērētāju Tiesību Aizsardzības centra (PTAC) izsniegtai licencei;
- Parādu atgūšanā jāizmanto tikai likumā atļautie paņēmieni.
Licencēto parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju saraksts atrodams PTAC mājas lapā www.ptac.gov.lv, sadaļā Datubāzes.
Likums paredz arī parādnieku pienākumus – tajos ietilpst sadarbošanās ar kreditoru un parādu piedziņas kompāniju. Ja parādnieks no sadarbības atsakās vai rodas domstarpības par parāda esamību, kreditoram vai parādu atgūšanas uzņēmumam ir tiesības vērsties tiesā. Ja tiesas lēmums parādniekam nebūs labvēlīgs, jārēķinās, ka parāds krietni pieaugs – būs jāatmaksā arī tiesas izdevumi. Savukārt, ja labprātīgi netiks pildīts arī tiesas lēmums, procesā tiks iesaistīts arī tiesu izpildītājs. Jāņem vērā, ka tiesu izpildītājam ir daudz vairāk iespēju atgūt parādu: piemēram, piedzīt to no darba algas vai citiem ienākumiem, kā arī apķīlāt parādnieka mantu.
Ja saņemta vēstule
Pirmā darbība, ko veic parādu atgūšanas kompānija, ir vēstules nosūtīšana parādniekam. Daudzi uzskata, ka vēstulei nav likumīgs spēks, jo nekādu līgumu ar parādu piedziņas kompāniju privātpersona nav slēgusi. Tomēr parādu ārpustiesas atgūšanas likums paredz, ka parādus drīkst atgūt ne tikai kreditors, bet arī viņa nolīgts parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs. Tāpat likums ir noteicis, ka tai obligāti nav jābūt ierakstītai vēstulei. Tā var būt arī parastā kārtībā nosūtīta vēstule, ja vien tās nosūtīšanas faktu ir iespējams pierādīt. Uzskatāms, ka parādnieks vēstuli ir saņēmis septītajā dienā pēc tās nodošanas pastā.
Tiesības izteikt viedokli
Ja vēstules saņēmējs nepiekrīt parāda esamībai, vēlas saņemt kādus papildu pierādījumus vai vienoties par citu parāda atmaksas kārtību, viņam ir tiesības iesniegt rakstisku atbildi 21 dienas laikā no vēstules saņemšanas dienas. Lai arī parāda atguvējs var nepiekrist atbildē paustajam viedoklim, tomēr reaģēt uz saņemto vēstuli ir daudz gudrāk nekā to ignorēt.
Sazināšanās nosacījumi
Parādu piedzinējs saziņai ar parādnieku drīkst izmantot to kontaktinformāciju, kas norādīta, slēdzot darījumu ar aizdevēju – tālruņa numuru, e – pasta adresi un pasta adresi.
Parādvēstures datubāzes
Katrai parādu piedziņas kompānijai ir tiesības veidot datubāzi, kurā iekļaut personas, kas ir kavējušas kredīta atmaksu vai joprojām nav nokārtojušas parādsaistības.
Datubāzes paredzētas tam, lai pasargātu citus aizdevējus no bezatbildīgiem kredītņēmējiem – tajā iekļautā informācija pieejama bankām, nebanku kreditoriem un līzinga kompānijām.
Informāciju par parādnieku trešajām personām (piemēram, kredītdevējiem vai līzinga kompānijām) atļauts izpaust tikai tad, ja pats parādnieks tam piekritis. Tātad, lai datu bāzē pārbaudītu kādas personas kredītvēsturi, trešajai personai tam jāsaņem šī cilvēka rakstiska piekrišana. Parasti pirms kredīta apstiprināšanas vai līzinga pirkuma pircējam jāparaksta līgums, kur ir arī atzīme par atļauju pārbaudīt kredītvēsturi.
Ja radušās aizdomas, ka parādu atguvējs pārkāpj likumu, jāsazinās ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Konsultatīvais tālrunis – 65452554, Vai arī meklējiet papildinformāciju sadaļā Kredītu ABC